Marmarisa

Šis ir populārākais Turcijas dienvidrietumu piekrastes kūrorts. Šeit sastopas Egejas un Vidusjūras ūdeņi. Pilsēta rakstos pirmo reizi pieminēta jau IV gs. pirms mūsu ēras, un seno laiku vēsturnieks Hērodots apgalvo, ka to cēluši kareivīgie Krētas iedzīvotāji. Mums nav pamata neticēt Hērodotam – ne velti viņu uzskata par vienu no ticamākajiem senajiem avotiem, turklāt tieši Hērodots mums ir atstājis septiņu tālaika pasaules brīnumu sarakstu. Senajos laikos Marmarisa (Fiskosa) bija viena no svarīgākajām ostām tirdzniecības ceļā no Antaljas uz Rodu un Ēģipti. 334. gadā pirms mūsu ēras Marmarisu iekaroja Maķedonijas Aleksandra karapulki, atbrīvojot Anatolijas zemes no persiešu jūga. Vēlāk pilsēta nokļuva Bizantijas impērijas sastāvā, vēl pēc laika to iekaroja osmaņu karaspēks. Mūsdienās par vareno Osmaņu impēriju Marmarisā atgādina XI gs. cietoksnis, kura varenās sienas un torņi padara Marmarisas vecpilsētu izteiksmīgāku. No vecpilsētas paveras pārsteidzošs skats uz līci, kuru izraibina jahtas ar visu pasaules valstu karogiem, jo mūsdienu Marmarisā ir vislielākā jahtu piestātne Turcijā. Dzīvība te valda ne tikai dienās, bet arī cauru nakti. Līdz rīta gaismai iespējams priecāties diskotēkās. Un, kad raibā kņada nokausē, iekāpt prāmī un doties uz kluso un zaļo Rodas salu.