Indonēzija

Trešā pēc iedzīvotāju skaita valsts pasaulē, kas izvietojusies uz vairāk kā 13 tūkstošiem lielu un mazu salu, līdzinās daudzkrāsainam kaleidoskopam. Šeit miermīlīgi sadzīvo Maluku arhipelāga musulmaņi, Sumatras dievturi, Floresas katoļi, Borneo animisti, Džakartas klubu modīgie „tusētāji” un Iriandžajas kanibāli, kam vienīgais apģērbs ir kokosrieksta čaula, kur paslēpt „vīrietību”.
Javas salā – cilvēces šūpulī, kur tika atrastas neandertālieša „homo erectus” atliekas, pūš dūmu mutuļus 40 aktīvie vulkāni. Šeit atrodas milzīgais Borobudura templis – akmenī iemiesota budisma filozofija. Savukārt pa Komodo salu joprojām rāpo gigantiskas ķirzakas, kuras mita uz zemes pirms 160 miljoniem gadu mezozoja ērā. Tomēr tuvoties tām nebūtu ieteicams – Komodas drakoni ar vienu astes cirtienu spēj salauzt sprandu pat bifelim. Lomboka salā gandrīz nav tūristu, burvīgās dabas ainavas nav saķēpātas ar kokakolas reklāmām un mīlīgie pērtiķīši ņem cienastu no rokas, gandrīz kā Biķernieku meža vāveres. Taksometru funkcijas pilda pinkaini zirdziņi, kas velk aiz sevi numurētus faetonus. Tomēr pati vilinošākā un pasakaināka sala ir Bali, kur aiz greznu viesnīcu žogiem klīst dēmoni Barongi ar milzīgiem ilkņiem un lidinās teiksmainie putni Garudas, naktīs smaržo orhidejas, kokospalmu zari ķeras Dienvidu Krustā un okeāna viļņi maigi glāsta salas krastu... Vai tagad sapratāt, kādēļ noteikti ir jāaizbrauc uz Indonēziju ?